Trīs mēnešu garš prieks
Posted By galerijalaipa on 2011. gada 10. augusts
Vasara ir tā reize, tā vieta, tas laiks… kad priecāties, baudīt un krāt idejas rudens šokolādes laikam. Tāpēc @galerijalaipa vasaras mēnešos mēs 15% organizējām, 35% aicinājām Tevi nepiespiesti baudīt, atrast un aizmirsties, bet visus 50% baudījām paši, smeļoties iedvesmu, pozitīvismu un radošo enerģiju no kaimiņiem, draugiem un savas nozares gigantiem. Te ir tapis mazs atskats, ko redzējām, ko novērtējām un ko iesakām Tev vēl šajā vasarā nobaudīt.
Satiekot sen neredzētus cilvēkus var tikt pie ļoti jaukiem ielūgumiem – tāds bija ielūgums uz divu fantastisku meiteņu – Sajūtu mednieču – jaunā veikaliņa atklāšanu. „Cherry picking ir stāsts par ķirsīti uz tortes, par iespēju ikdienišķo padarīt īpašu un radīt neaizmirstamu atmosfēru. Veikalā ir iespēja iegādāties gaismas virtenes – krāsainas, pilnas gaišu sajūtu, jautrības –, ļaujot pašam eksperimentēt ar šo emociju gammu. Produkts ir interesants visiem, kuriem svarīga mājas sajūta, vēlme atsvaidzināt vai papildināt esošo interjeru un piešķirt dzīvei jaunas krāsas.” Prieks un neviltots gandarījums par šādas idejas iemājošanu telpā - lai izdodas! (http://www.chepi.lv/ )
Fantastisku pārsteigumu Vecrīgas galeriju apgaitā sagādāja mākslas galerija „Putti” ar izstādi Skuja Braden “Aiz melnā un baltā”. „Tandēms SKUJA BRADEN izstādē eksponēs jaunu porcelāna darbu sēriju, kas ir tematiska atsauce uz izstādes centrālo darbu – altārtrauku grupu Trasol Hool budistu klosterim Anglijā. Tas ir arī mākslinieces Ingūnas Skujas maģistra darbs „Porcelāns rituālu lietošanai” Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādes objekti ir radīti iedvesmojoties no budisma filosofijas, kuru mākslinieces interpretē caur rietumu cilvēka pieredzi un postmodernisma perspektīves. Pastaiga pa izstādi būs piedzīvojums caur stāstu sērijām bez morāles: cilvēks piedzīvo to un interpretē to caur pats savu linzu.” Informācija no www.putti.lv. Šo izstādi vēl varat paspēt aplūkot līdz 20.augustam.
Nemainīgi lielisku baudījumu sniedza galerija „Daugava” ar Laimas Bikšes gleznu izstādi un „Rīgas Galerija” demonstrējot Ievas Iltneres jaunākos darbus izstādē „Apsēstība” – Ieva Iltnere – « Dažreiz šīs kolekcijas ir kā atmiņu dienasgrāmatas, dažreiz kā zudušā laika aizgājušo tehnoloģiju liecības. Stāsts par lietu dabu, par laika nenovēršamo plūdumu… ».
Publicitātes foto – Ieva Iltnere. Zudušo laiku meklējot. 2011
Līdz perfektam izpildījumam pārdomāta, ar lielu atbildību iekārtota un ar neviltotu sirsnību piepildīta ir Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāmā izstāde „No mini līdz maksi. 20. gadsimta sešdesmito gadu mode”. Šī izstāde ir kā ceļojums laikā, kas ļauj acīm aizklist līdz sešdesmito gadu sievietes tēla monumentalitātei un izsmalcinātā modeļa tapšanas noslēpumam. Tu vēl vari paspēt to apskatīt līdz 2.oktobrim.
Tas bija kā likums, pienākums un reizē dedzība – vienu dienu pavadīt Cēsīs, baudot Cēsu mākslas festivāla ‘ 11 norises. Ņemot vērā, ka pavadījām tur nepiespiesti fantastiskas 4 stundas un varētu šeit pierakstīt pilnas desmit A4 lapas ar vērojumiem, apbrīnu, fenomenālu sajūsmu… Izcelsim 3 mūsuprāt sajūtām bagātākos momentus – Jāņa Deinata fotoizstādi, modes instalāciju izstādi „Work it out” un Sarmītes Māliņas un Krsitapa Kalna instalāciju „Kas man ko slēpt, sēžot vienā rožu dārzā”. Izstādes vari apskatīt vēl līdz šīs nedēļas beigām – 14.augustam.
Jānis Deinats „Veltījums kastanim”
Ikdienā Jānis Deinats nodarbojas ar komerciālo fotogrāfiju, saskaņojot to ar klienta vēlmēm. Izstāde ir viņa iekšējs uzdevums. “… Man neviens nepasūta to, ko es rādu izstādēs. Tās es pasūtu sev pats. Dabā tas viss vēl jāatrod. Pūles, ko pielieku un enerģija, ko patērēju, ir daudz lielāka. Ārējais šķietamais vieglums ir nomaskēts. Dabas fotogrāfija ir kā hobijs. Pienākums tikai pret sevi. Dilles tīri labi izskatās manā piemājas dārziņā. Bet es nebildēju to lietu kā dilli. Tās dabas mantiņas man ir tāpat kā gleznotājam ota, krāsa – tikai līdzeklis, kā uztaisīt bildi…” darba procesu skaidro fotogrāfs.
Modes instalāciju izstādi „Work it out”
Modes mākslas izstādes ‘WORK-IT-OUT’? nosaukumā ietverts izstādes centrālais temats – darbs. Desmit modes mākslinieki no Latvijas, Itālijas un Portugāles piedāvās mākslas objektus, kas veidoti, izmantojot visdažādākās tehnikās un materiālos, lai pēc iespējas daudzveidīgāk atklātu un ilustrētu savas un apkārtējo indivīdu attiecības ar darbu.
Īpaši, mūsuprāt izcēlās Aļona Bauska (zīmols QooQoo) ar instalāciju: „Thausand ideas, but only one stands out. Materialized. The one that matters. ”
Vitas Radziņas instalācija izlikta stikla būrī – kleita, kas sāk „elpot” ik reizi, kad kāds iekāpj tai blakus esošajās kurpēs. Kleita sajūt tās „jauno valkātāju”.
Sarmītes Māliņas un Krsitapa Kalna instalāciju „Kas man ko slēpt, sēžot vienā rožu dārzā”
Šo mākslas darbu iespējams raksturot kā poētisku pētījumu, kura uzmanības centrā atrodas katra paša (darba autora) vieta zem Saules vientulībā un saskarsmē ar apkārtējo pasauli. “Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā… Vai tumšā alā, uz kuras sienām uguns (tāds gaismas avots!) zīmē ēnas, kas bieži ir reālākas par objektiem, no kuriem tās krīt. Šīs šķietamību, ēnu rotaļas sniedz gurdu mierinājumu – kā sapnī, kad nemanāmi, bet tīši izplūst robeža starp “to” un “šo” pasauli. Kad rozes ziedlapas ēna pārtop tauriņā, kas drīkst lidot, kur grib.
Kultūras norises šovasar rada atdzimšanas sajūtu… Esam sasmēlušies idejas un vaigos jūtam iesitamies rudens sārtumu. Jau pavisam drīz pie mums viesosies Hans Antehed no Zviedrijas kopā ar Ievu Kerēvicu, savukārt savai dvēselei gatavojam divus, vēl pavisam svaigus, projektus. Ak, un pārsteigumi, pārsteigumi – mēs mīlam pārsteigt un šobrīd strādājam pie smaržīga, garšīga, sajūtama pārsteiguma, kuru varēsi baudīt pie mums @galerijalaipa jau pavisam drīz! Mīlam, ticam, gaidām! TIEKAMIES! :*
22.10.2010 – Modes skate modes mākslas izstādes „Ideja. Tērps.Mode” ietvaros (izstāde apskatāma 22.10.-17.11.2010.)
Sveiks, lasītāj!
Labdien ….mīļie labie, draudzīgie, īpašie…., alkstošie,…zinātkārie, neparastie…. un protams arī parastie!
No 17.decembra līdz 10.februārim, mākslas „Galerijā Laipa” skatītāju un žūrijas vērtējumam tika nodoti 27 autoru un 12 fotogrāfu darbi. Izstādes mērķis bija – rosināt ainavas glezniecības tradīciju turpināšanu Latvijā un veicināt jaunu mākslas darbu rašanos, kas ataino pilsētas un lauku ainavu. 
personālizstāde – nav viegla, tā ir atbildīga un gara ceļa sākums, kurā aiz katra pagrieziena gaida nezināmais – vilciens, kurš vedīs tālumā, kurā var gan iekāpt, gan izkāpt vēlamajā laikā un vietā. Man prieks, ka esmu pareizā vietā, pareizā laikā un ar pareiziem cilvēkiem. Izstāde, kā tāda pastiprināti mudina uz darbību, tā ir, kā saules stars negaisā… jo spožāki un garāki stari, jo veiksmīgāk un radošāk mākslinieks attīstās.
…senākā, slavenākā un skaistāka no slavenajākajām sievietēm …reiz, noteikti esot bijusi Kleopatra.
Valmierā, mākslas „Galerijā Laipa”, ceturtdien plkst. 17:00 notiks septītā lekciju cikla „Kultūras Laipa” lekcija – „Vīna skola”.
Princesei, kas slēpj savu jūtīgo dvēseli! 
Princesei, kas aizmirsusi, ka ir Princese! 
Šodien Bimbo uzmanību piesaistīja Kristīnes Kvitkas glezna „Kafijas Klusā daba”. Kristīne runā par skaistumu, kas var būt ļoti vienkāršs un atrodams ikdienišķās lietās, atklājot nedzirdētus stāstus un sajūtot īpašu burvību. Darbos māksliniece veido subjektīvu reālismu, atklājot savu pasauli – krāšņu un kontrastainu. Viņa glezno ikdienā aizmirsto skaistumu, bet sienas kā motīvu māksliniece izvēlējusies tāpēc, ka tās nepamanītas aptver cilvēkus un noklausās viņu sarunas – gandrīz kā Bimbo.
Arī Bimbo patīk rotāties – īpaši darba dienās, Bimbo izvēlējās Līgas veidotos auskariņus un piespraudi. Līga savās rotās izmanto Jūgendstila iezīmes – ziedu motīvus, eleganci, ikdienišķo realitātes skaistumu. Par sevi Līgas saka: „Ja šodien saku nē – pilnīgi iespējams, rīt jau teikšu jā…”.
Šodien Aijas un Aivji – visiem bučas. Bet jau pēc divām nedēļām – Lieldienas – Bimbo apkrāvies ar sveicienu kartiņām. Ar spalvu un otu izzīmēti apsveikumi – Bimbo nežēlo kapeikas draugiem – Šajā rītā gulēt grēks, mežā jāmeklē ir spēks. Pūpoliņos spēku rodi, noper tos, ko neatrodi.
Valmierā, mākslas „Galerijā Laipa”, sestdien plkst. 15:00 tiks atklāta Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde – pārdošana „Pavasara raibumi”. Izstāde būs apsakāma līdz 6. Maijam.
Izstāde „Pavasara raibumi” sniegs iespēju apmeklētājiem vērtēt jau Latvijā pazīstamu mākslinieku, tādu kā profesora Ivara Heinrihsona, Kristapa Zariņa, Alekseja Naumova, Kaspara Zariņa, prof. emeritus: Imanta Vecozola, asociēto profesoru Jura Jurjāna, Pētera Postaža, Irēnas Lūses, Vijas Zariņas, docentu Ievas Iltneres, Kristīnes Rubenes studentu darbus.
Laikam jau tiem informācijas tīmekļiem pat Bimbo neuzticas, tādēļ viņš ir sācis meklētās atbildes un pierakstīt tās uz papīra – viņaprāt, labākais palīgs domāšanā ir tepat mūsmājās ražotais salona „Purpurs” sērijas „Sapnis” pierakstu blociņš. Tas tiek ražots no pārstrādāta Latvijā- Līgatnes papīrfabrikā ražota papīra. „Sapnis sapņojas gan vertikāli, gan horizontāli, viens zīmējums papildina otru, otrais – trešo, trešais – ceturto un tā līdz bezgalībai…” Zīmes, tēli, simboli un situācijas, kas attēlotas produktos ir latviešu pamatvērtības – Koks. Saule. Jūra. Savukārt šo elementu īpašais salikums veido latviešiem vien piemītošo un neatkārtojamo Latviešu sapni. 
Un nebeidzamai elegancei pieliekot komatu, Bimbo iesaka šī pavasara TOP aksesuāru – žabo. Vieglā mežģīne, kas rotāta ar atlasa lentu un melnajām pērlītēm, tērpam piešķirs nozīmīgumu, sajūtu un vieglumu.
Uppsala:
Valmierā, mākslas „Galerijā Laipa”, piektdien, 22. oktobrī plkst. 18:00 atklās modes mākslinieces Ingas Tauriņas pirmo personālizstādi „IDEJA.TĒRPS.MODE.”. Izstāde galerijā būs apskatāma līdz 2010.gada 17. novembrim. 
gatavo tērpu apģērbu ansambļi no 4 autorkolekcijām – no pirmās kolekcijas „Ābeļziedu. Ziedi, dzelzs!”, vīriešu apģērbu kolekcijas „Asfalts”, kolekcija „IR-ON LINE”, ar kuru modes māksliniece Inga Tauriņa ieguva prestižo 1. Vietu Avangard modes kategorijā „Habitus Baltija 2010” Grand prix, un tērpi no jaunākās kolekcijas „Telegramma ornitologam”.
Intervija ar Galerijas Laipa vadītāju Karlīni Cercini
Jūlijs. Pats vasaras pilnbrieds. Gribas basām kājām aiziet uz dārzu, kur jāņogkrūma skāņajām un sulīgajām ogām spirdzināt sakarsušo ķermeni. Var just, kā gaiss vibrē no svelmes, kā saule uz deguna ripina vasarraibumus, un acis žilbstot drusku sāp. Un tad uz brīdi jānometas zālē, jo mazliet reibst…
Ar acīm ciet dzīvē notiek brīnišķīgas lietas – mēs sapņojam, ļaujamies miegam un atjaunojam spēkus ikdienas darbiem, aizveram tās skūpstam… Ikvienā Rudu (Kristīnes Rublovskas) seju piespraudē mājo kāda no šīm lietām. Vai arī visas kopā. Katru seju Rudu veido atšķirīgu, katra ir individuāla un ar savu raksturu, kā jau ikkatrs no mums. Vienīgi mirkļi acīm ciet visiem ir vienādi.
Paveru aizkaru – līst, paveru logu, auksts, vismaz man šķiet – auksts. Dzirdu kāds klauvē…. ha – viss ir nostājies savās vietās – saņurcītās lapas uz pielijušās zemes, lietus šaltis, kas triecas pret logu, tuvošanās un mākoņi – daudz, daudz mākoņi. Tas liecina par īsto laiku, kad jāklausās, ko saka sajūtas… mmm…. sveces, šokolāde ar vafeļu gabaliņiem, karstvīns, rīt būs kakao un laba mūzika – blūzs, nē – vijole….
