Vēstule tikai kungiem!
Posted By galerijalaipa on 2010. gada 4. marts
Sajūta – nevaru neko izdomāt… negribu pat iedomāties… vai nevar likties mierā ar tām sieviešu dienām… nu kāpēc viņai nekas nepatīk… auskari apnikuši?… kādi vēl vārdi?… uzdāvināšu virtuves kombainu…. varbūt pietiks ar ziediem?… ar apsveicu es izbraucu pagājušajā gadā… gribu kaut ko īpašu!
Dīvas, princeses, karalienes un kas tik vēl ne – to vai ikdienas var dzirdēt, ja runa ir par sievietēm – slavenībām, kas gozējas TV ekrānos vai smaida no žurnālu vākiem. Rīko konkursus, piešķir titulus, apbalvo un liek šīs sievietes par paraugu! Bet ieskaties vērīgāk! Vai sieviete, kas ir Tev blakus nav pelnījusi būt par Karalieni, Dīvu vai Princesi?! Vai tā būtu Tava kolēģe, kas izpilda savu darbu nevainojami?! Vai tā būtu Tava sieva, kas rūpējas par ģimenes pavardu?! Jebkura sieviete… smaidoša pārdevēja veikalā, kur diendienā pērc pienu, skumjā kaimiņiene, kas sētā baro paklīdušos kaķus, draudzene, kas vienmēr uzklausa. Galu, galā arī Tava mamma vai māsa?! Un kura gan sieviete maza būdama nav sapņojusi būt par Princesi!? Sniedz Viņai šo iespēju – padari Viņu par PRINCESI!
Talkā nāk „Lācītis ar vēstījumu” – eleganti, vienkārši un galvenais – ar „īstajiem” vārdiem pateiktas emocijas. Atliek tikai izvēlēties savas mīļotās sievietes īsto stāstu!:

Princesei, kas daudz strādā!
Reiz, tepat gandrīz blakus, dzīvoja daiļa, jo daiļa Princese… un ne tikai daiļa, bet arī gudra! Tāpēc daudzi centās viņas spējas izmantot, un princese labsirdīga būdama, nevienam neatteica, un palīdzēja cik spēja. Bet no dienas uz dienu viņas pienākumi auga augumā līdz princese bija tik piekususi, ka viņas daiļais vaigs kļuva nomācies …un viņa nejaudāja vairs ar visu tikt galā!
Tad Princis pasniedza Princesei dāvanu – burvju vannas pērles, lai brīžos, kad viņas vaigs atkal kļūtu nomākts tā atcerētos un veltītu laiku arī pati sev!
Princesei, kas jūtas nenovērtēta!
Reiz, tepat gandrīz blakus, dzīvoja daiļa, jo daiļa Princese… un ne tikai daiļa, bet arī gudra! Viņa darīja visu, lai pavalstnieki justos mīlēti, aprūpēti un pasargāti. Netaupot sevi, Princese rūpējās par karaļvalsts labklājību. Sākumā pavalstnieki to ļoti novērtēja, bet ar laiku pieņēma kā pašsaprotamu lietu. Pat Princis pārstāja novērtēt viņas pūles. Princese noskuma – jo dienas, jo vairāk, līdz pieņēma lēmumu doties uz citu karaļvalsti… Tikai tad visi saprata, cik ļoti Princese par viņiem rūpējusies!
Lai apliecinātu Princeses „zelta” vērtību, Princis pasniedza viņai atbilstošu dāvanu!
Princesei, kas slēpj savu jūtīgo dvēseli!
Reiz, tepat gandrīz blakus, dzīvoja daiļa, jo daiļa Princese… un ne tikai daiļa, bet arī gudra! Un ne tikai gudra, bet arī skarba… Skarba viņa bija kļuvusi pret pašas gribu – nemanot, jo to prasīja viņas pienākumi. Nemitīgi viņai bija jāpierāda, ka ir Princeses vārda cienīga, ka spēj saglabāt stipru un varenu savu karaļvalsti! Gāja laiks un visi sāka baidīties no Princeses un tas viņu padarīja par skumjāko Princesi pasaulē!
Bet tad ieradās Princis, kas nebaidījās, jo spēja saskatīt Princeses maigo un jūtīgo dvēseli, kas slēpās zem cietās čaulas! Un Princese atmaiga…
Princesei, kas meklē sirsnību! 
Reiz, tepat gandrīz blakus, dzīvoja daiļa, jo daiļa Princese… un ne tikai daiļa, bet arī gudra! Un viņai ļoti garšoja saldumi. Lai iekarotu Princeses labvēlību, daudzi mēģināja viņu pārsteigt ar vispārsteidzošākajiem un brīnišķīgākajiem pasaules saldumiem. Dodoties tiem pakaļ uz tālāko pasaules malu un tērējot tam neaprakstāmus dārgumus. Sākumā tas Princesi sajūsmināja, bet ar laiku viņa nogura no pārspīlētajām dāvanām un liekulīgajiem dāvinātājiem. Līdz vienā dienā atteicās no saviem iemīļotajiem saldumiem vispār!
Un tad, negaidot, ieradās Princis, kas atnesa visvienkāršākos, bet ar rūpību un sirsnību gādātos saldumus!
Princesei, kas aizmirsusi, ka ir Princese!
Reiz, tepat gandrīz blakus, dzīvoja daiļa, jo daiļa Princese… un ne tikai daiļa, bet arī gudra! Un viņai ļoti patika būt par Princesi. Viņa labprāt uzklausīja pavalstniekus, posa savu pasakaino pili, rūpējās par krāšņo dārzu un gādāja par gardiem ēdieniem. Bet viņa tik ļoti aizrāvās ar rosīšanos pa savu karaļvalsti, ka drīz vien aizmirsa, ka ir Princese… Viņa nepārstāja rūpēties par savu daiļo ārieni, tomēr gaita tai bija kļuvusi žiglāka nekā Princesei pieklātos. Reiz pat kāds pils viesis viņu noturēja par kalponi! Princese gauži apraudājās un aiz skumjām pat aizmirsa, ka viņai ir kaut kas jādara lietas labā!
Rūpēs par Princesi, Princis kā apliecinājumu viņas smalkajai būtībai, dāvāja trauslas rožlapiņas, lai viņa neaizmirstu, ka ir trausla Princese!
Ar cieņu,
Tavs padomdevējs un draugs,
Galerija Laipa
Rīgas iela 25c, Valmiera


Hello, great article!! I got you bookmarked. Thanks and best wishes
It is like most of the times a pleasure going through your articles
Another interesting article like always a good way to spend time going through